Grafikas dizaina vēstures pirmsākumi

Alu zīmējumi

Grafikas dizaina vēstures sākums ir saistīts ar iespiešanas preses inovāciju 1440. gadā, bet vizuālās komunikācijas saknes stiepjas līdz alu cilvēka laikam. Šajā rakstā tiek apskatīti vēstures notikumi, kas pavēra ceļu grafiskajam dizainam gadsimtiem pirms pasaule bija tam gatava.

Grafikas dizaina pirmsākumi meklējami vairāk kā 30 000 gadus atpakaļ p.m.ē., akmens laikmetā, Šovē ala (Chauvet Cave), kas atrodas Francijas dienvidos. Tās bija kaulā un ragā grieztas cilvēku un dzīvnieku figūriņas un vienkārši zīmējumi uz alu sienām. Cilvēks vizualizēja to, ko redzēja sev apkārt un to kas bija visnozīmīgākais viņa dzīvē. Tie galvenokārt bija savvaļas dzīvnieki, kurus viņš ikdienā medīja: savvaļas zirgi, meža vērši, lāči. Pirmie attēli bija neveikli, jo akmens laikmeta mākslinieks neprata rīkoties ar krama nazi tā, lai darinātu vizuāli pievilcīgas figūriņas.

Šūmeru rakstīšanas valoda

Mūsdienās lasot jebkuru rakstu un interpretējot visas šīs mazās, abstraktās latīņu alfabēta zīmes vārdos un teikumos, ir ļoti viegli aizmirst jeb pat neiedomāties, ka alfabēti ir mākslīgi izgudroti. Šumeri (3300-3000 gadi p.m.ē.) izveidoja vienu no pirmajām rakstītajām valodām, visticamāk, kā līdzekli, lai reģistrētu tirgotāja krājumus.  Šumeru rakstība, kuru vēlāk lietojušas visas Divupes tautas, bija ķīļu raksts. Tas atšķiras no Ēģiptes hieroglifiem ar lielāku abstrakcijas pakāpi, zīmes ir shematiskākas, kaut arī var nojaust to izcelsmi no piktogrammām – dažādu lietu un parādību vienkāršotiem zīmējumiem.

Šīs pirmās valodas bija loģiskas ikonas, nevis fonētiskās skaņas, kas  liek domāt par cilvēka dabisko spēju izmantot vizuālo attēlojumu, lai komunicētu ar sarežģītām idejām, kas ir mūsdienu grafiskā dizaina stūrakmens. Un pēdējo gadu tūkstošu gadu laikā nav daudz mainījies: dizaineri joprojām paļaujas uz ikonām, piemēram, ēdienkartē un palielinošajās brillēs, lai tiktu pārstāvēti veseli vārdi un jēdzieni ierobežotā telpā.

Jo vairāk mēs pētām grafiskā dizaina vēsturi, jo vairāk tas sevi parāda kā spoguli plašākām pārmaiņām, kuras pasaule piedzīvojusi visā pasaulē. Var droši teikt, ka grafiikas dizaina vēsture ir bijusi ilga un sarežģīta. Grafiķi ir gājuši garu ceļu, kopš alu sienu zīmējumiem. Šodien mēs esam izkopuši mākslinieciskumu, apvienojot attēlu un tekstu, mēs vizualizējam ko tādu, kas var projicēt pieredzi un idejas plašām cilvēku kategorijām.

Attēls no “Wallpapersafari”.

Kas ir grafikas dizains?

Vai grafikas dizains ir māksla?

Atšķirībā no mākslas, grafikas dizains ir māksla ar jēgu, kas sevī ietver radošu un sistemātiski izstrādātu plānu, kas, izmantojot attēlus, dažādus simbolus vai vārdus, dod iespēju atrisināt klienta problēmas vai sasniegt izvirzītos mērķus. Ja mākslā mākslinieks var izstrādāt mākslas darbu sev, tad dizainā viņš to izstrādā, vizualizē konkrētai mērķauditorijai un pēc tās noteikšanas, ievēro daudzus likumus un sakarības, lai ieinteresētu šo mērķauditoriju ar savu vēstījumu.

Varētu teikt, ka grafiskais dizainers nevar būt tik brīvs kā mākslinieks, jo aiz viņa pleca vienmēr būs pasūtītājs un patērētājs. Līdz ar obligāti nepieciešamām personības šķautnēm, nepieciešamas ir pamatīgas zināšanas par vizuālo valodu, burtu mācību, telpiskajām attiecībām, krāsu teoriju un daudziem citiem komunikācijas aspektiem, jo tos ir jāmāk pielietot praksē, šķirojot tos ar asa instinkta un iztēles palīdzību. Dizainers visus savā rīcībā esošos instrumentus izmanto komunikācijas vēstījuma radīšanai. Izcils ir tas dizainers, kura iztēle pāri esošajiem instrumentiem, paverot jaunas iespējas inovācijai.

Grafikas dizaina elementi

Grafikas dizaina galvenais mērķis ir nodrošināt efektīvu zīmola komunikāciju ar tā patērētāju. Efektīvi uzņēmuma logotipi, atmiņā paliekoši bukleti, iespaidīgs e-pasta noformējums un daudzi citi mārketinga komunikācijas līdzekļi iegūst citu nozīmi pēc tam, kad grafiskais dizaineris ir paveicis savu darbu.

Svarīgākie grafiskā dizaina elementi ir līnijas, figūras, krāsas, burti, kā arī tekstūra.

Līnijas: taisnas, ieliektas, pārtrauktas, tievas. Attiecībā uz līnijām, to veidi ir neierobežoti, kā arī izmantojot proporcijas starp tām, piešķirt grafiska dizaina darbam vieglu uztveramību, strukturējumu un piešķirt uzmanību skatītāja acīs. Līnijas dod iespēju dizaineriem iegūt brīvu vietu vai, mājas lapas izklājumā, atdalīt saturu. Līnijas tiek izmantotas, lai uzlabotu lasāmību, redzes komfortu, un lietotājs bez problēmām varētu nokļūt no punkta A uz punktu B, virzoties pa dizainera izstrādātajām informācijas dekodēšanas zīmēm. Pat burtveidoli un vārdi ir veidoti no daudzām mazām vai lielākām līnijām.

Figūras: grafiskās figūras ir viens no laukuma aizpildīšanas elementiem. Tās ir paredzētas, lai paspilgtinātu, dažreiz izceltu tekstu vai citu elementu (mājas lapa, buklets u.c.) saturu. Viens no figūru galvenajiem uzdevumiem ir radīt grafiskā dizaina balansu. Arī ar figūru formu kontrastu var panākt interesantu un uzmanību piesaistošu efektu, piemēram aplis un kvadrāts, kur viena forma krasi atšķirās no otras.

Krāsas: krāsas vai krāsu palete ir vissvarīgākais grafiskā dizaina elements pēc kompozīcijas. Tā rada īpašas noskaņas, atmosfēru, kanālu emocijas, un katram tonim ir noteiktas specifiskas saistības. Krāsai ir tik lielas spējas, ka tā var “pacelt” vai iznīcināt dizaina darbu. Krāsa neaprobežojas tikai ar zīmolu elementiem, bet krāsa iekļaujas visur, pat fotogrāfijās. Filtri un attēlu tonalā korekcija ir devusi neierobežotu iespēju pielāgot mūsu fotogrāfiju tonalitāti.

 Dizaineri, kuriem ir iedzimta gaumes sajūta un teorētisko dizaina pamatu izpratne, daudz veiksmīgāk spēj izveidot dizainu (mājas lapai, bukletam, produkta iepakojumam, etiķetei), kas atbilst un papildina uzņēmuma zīmolu, bet tajā pašā laikā tonalitāte ir jāizvēlas ne pēc haotisma metodes, bet pēc principa, ka starp krāsām ir savas saskaņošanas principi jeb krāsu harmonija, kas variē ar izmantoto krāsu, krāsu skaitu un kontrasta līmeni. Izšķir: monohromo krāsu shēmu, pretkrāsu shēmu, dalīto pretkrāsu shēmu, dubultā –dalīto krāsu shēmu, analogo krāsu shēmu un triādes krāsu shēmu.

Vizuālā komunikācija

Grafikas dizains mūsdienās ir kļuvis par tik lielu mūsu dzīves sastāvdaļu tā, ka mēs nevaram iedomāties pasauli bez tā.

 Sākumā dizaineri bija mākslinieki, kuri ieskicēja formas un konceptus, kas balstās uz pašreizējām tendencēm, piemēram, moderna grafiskā dizaina kustību. Tā kā nozare kļuva fundamentāli saistīta ar tehnoloģijām un sāka attīstīties inovatīvi rīki, grafikas dizaina joma ir sākusi attīstīties.

Vienkāršā nozīmē, grafiskais dizains ir ideju, attēlu un tekstu apvienošanas māksla, kas iesaistās un informē auditoriju. Tas ir par saziņu ar visu attēlu palīdzību. Kā vizuālās komunikācijas veids, grafiskā dizaina vēsture attīstās tāpat kā cilvēka komunikācija: turpina mainīties un attīstīties laika gaitā. Jo vairāk grafiskā dizaina uzņēmumi uzzina par cilvēka psiholoģiju, klientu uzvedību un vides tendencēm, jo ​​vairāk mainās dizaina māksla.