Grafikas dizains mūsdienu laikmetā

Cauri gadsimtiem

Grafikas dizains, kādu mēs to pazīstam šodien, patiesībā sāka attīstīties mūsdienu laikmetā, aptuveni 1800. gadu beigās līdz Otrā pasaules kara beigām. Kamēr  19. gadsimts bija vairāk par tehnoloģiskiem sasniegumiem un jaunām spējām, mūsdienu laikmets bija mācīties, kā izmantot šos sasniegumus mākslinieciskiem mērķiem. Ar drukāšanu mūsdienās tika uzsākta kopīga tehnoloģiju un konkurences veicināšana, un mākslinieki un dizaineri centās izpētīt jaunus stilus un paņēmienus, kas ātri tika ievīti reklāmās un zīmolos.

         Ar vienu savu dvēseles pusi būdams Modernismā un ar otru – Postmodernismā, leģendārais dizainers Pauls Rands palīdzēja vadīt grafisko dizainu tā pašreizējā formā. Viņš iesēja savas teorijas un ideoloģijas sēklu darbā “Domas par dizainu”, kas lielā mērā veidoja visa grafiskā dizaina nozares nākotni.

         Rands grāmata atklāti izskaidro viņa dizaina filozofiju, kuru viņš izmantoja visā divdesmitā gadsimta otrajā pusē, proti, aicinājumu par “funkcionāli estētisku pilnību”, ideālu līdzsvaru starp labu logotipu, kas izskatās labi un efektīvi, sazinoties ar savu mērķauditoriju, piemēram, viņa populārajos logotipu dizainos: Ford, Westinghouse, Yale, ABC, UPS un IBM.

Digitālais laikmets

No 20. gs. 50. gadiem pasaule sāka lēnu tuvošanos digitālajam laikmetam, kuru mēs pašlaik baudām. Masveida adaptācija mājas datoru tehnoloģiju attīstībā, kuru var pielīdzināt drukājamās preses attīstībai, radot jaunu masas saziņas laikmetu un nodrošinot pieeju tajā laikā vēl nedaudz ezoteriskiem mākslas stiliem un  digitālajām programmatūrām nākotnē. Īpaša uzmanība tiek veltīta kompānijas “Apple” astoņdesmito gadu sākumā izstrādātajiem projektiem Lisa (kas kļuva par pirmo komerciāli izplatīto datoru) un Macintosh, kurš pirmo reizi piedāvāja lietotājiem mākslinieciski pārdomātas lietotāja saskarnes.

         “Adobe Photoshop”, kas pirmo reizi tika izlaists 1990. gadā, būtiski  mainīja grafiskā dizaina seju. Foto manipulācijas radīja pilnīgi jaunu grafiskā dizaina apakškategoriju, apvienojot fotografēšanas, ilustrācijas un CGI elementus (tas būtu padarījis “Gesamtkunstwerk“ māksliniekus lepnus).

Vienlaikus brendings arī attīstījās, lai atbilstu mainīgajiem laikiem. Daļēji par to var pateikties MTV , kas pavēra jaunu, svaigu skatījumu uz logotipa izmantošanu, patstāvīgi mainot un pielāgojot tos, vienlaikus saglabājot atpazīstamības formveidi un galvenos elementus.

Laikā, kad internets pārņēma visu gadsimtu, dizaineri paņēma lapu no MTV grāmatas un pieņēma jaunus un reizēm pārsteidzošus dizainus, lai jauno paaudzi padarītu pasaules mērogā. To var redzēt tiešsaistes tendencēs, piemēram, plakano dizainu, kas ietver spilgtas krāsas un animētas figūras.

Mūsdienās grafikas dizains ir kļuvis kā atvērta grāmata, kas skatāma ikvienam – tas ir atvērts ikvienam lasītājam, kļūstot par mārketinga neatņemamu sastāvdaļu.

Photo by dominik hofbauer on Unsplash

Kas ir grafikas dizains?

Vai grafikas dizains ir māksla?

Atšķirībā no mākslas, grafikas dizains ir māksla ar jēgu, kas sevī ietver radošu un sistemātiski izstrādātu plānu, kas, izmantojot attēlus, dažādus simbolus vai vārdus, dod iespēju atrisināt klienta problēmas vai sasniegt izvirzītos mērķus. Ja mākslā mākslinieks var izstrādāt mākslas darbu sev, tad dizainā viņš to izstrādā, vizualizē konkrētai mērķauditorijai un pēc tās noteikšanas, ievēro daudzus likumus un sakarības, lai ieinteresētu šo mērķauditoriju ar savu vēstījumu.

Varētu teikt, ka grafiskais dizainers nevar būt tik brīvs kā mākslinieks, jo aiz viņa pleca vienmēr būs pasūtītājs un patērētājs. Līdz ar obligāti nepieciešamām personības šķautnēm, nepieciešamas ir pamatīgas zināšanas par vizuālo valodu, burtu mācību, telpiskajām attiecībām, krāsu teoriju un daudziem citiem komunikācijas aspektiem, jo tos ir jāmāk pielietot praksē, šķirojot tos ar asa instinkta un iztēles palīdzību. Dizainers visus savā rīcībā esošos instrumentus izmanto komunikācijas vēstījuma radīšanai. Izcils ir tas dizainers, kura iztēle pāri esošajiem instrumentiem, paverot jaunas iespējas inovācijai.

Grafikas dizaina elementi

Grafikas dizaina galvenais mērķis ir nodrošināt efektīvu zīmola komunikāciju ar tā patērētāju. Efektīvi uzņēmuma logotipi, atmiņā paliekoši bukleti, iespaidīgs e-pasta noformējums un daudzi citi mārketinga komunikācijas līdzekļi iegūst citu nozīmi pēc tam, kad grafiskais dizaineris ir paveicis savu darbu.

Svarīgākie grafiskā dizaina elementi ir līnijas, figūras, krāsas, burti, kā arī tekstūra.

Līnijas: taisnas, ieliektas, pārtrauktas, tievas. Attiecībā uz līnijām, to veidi ir neierobežoti, kā arī izmantojot proporcijas starp tām, piešķirt grafiska dizaina darbam vieglu uztveramību, strukturējumu un piešķirt uzmanību skatītāja acīs. Līnijas dod iespēju dizaineriem iegūt brīvu vietu vai, mājas lapas izklājumā, atdalīt saturu. Līnijas tiek izmantotas, lai uzlabotu lasāmību, redzes komfortu, un lietotājs bez problēmām varētu nokļūt no punkta A uz punktu B, virzoties pa dizainera izstrādātajām informācijas dekodēšanas zīmēm. Pat burtveidoli un vārdi ir veidoti no daudzām mazām vai lielākām līnijām.

Figūras: grafiskās figūras ir viens no laukuma aizpildīšanas elementiem. Tās ir paredzētas, lai paspilgtinātu, dažreiz izceltu tekstu vai citu elementu (mājas lapa, buklets u.c.) saturu. Viens no figūru galvenajiem uzdevumiem ir radīt grafiskā dizaina balansu. Arī ar figūru formu kontrastu var panākt interesantu un uzmanību piesaistošu efektu, piemēram aplis un kvadrāts, kur viena forma krasi atšķirās no otras.

Krāsas: krāsas vai krāsu palete ir vissvarīgākais grafiskā dizaina elements pēc kompozīcijas. Tā rada īpašas noskaņas, atmosfēru, kanālu emocijas, un katram tonim ir noteiktas specifiskas saistības. Krāsai ir tik lielas spējas, ka tā var “pacelt” vai iznīcināt dizaina darbu. Krāsa neaprobežojas tikai ar zīmolu elementiem, bet krāsa iekļaujas visur, pat fotogrāfijās. Filtri un attēlu tonalā korekcija ir devusi neierobežotu iespēju pielāgot mūsu fotogrāfiju tonalitāti.

 Dizaineri, kuriem ir iedzimta gaumes sajūta un teorētisko dizaina pamatu izpratne, daudz veiksmīgāk spēj izveidot dizainu (mājas lapai, bukletam, produkta iepakojumam, etiķetei), kas atbilst un papildina uzņēmuma zīmolu, bet tajā pašā laikā tonalitāte ir jāizvēlas ne pēc haotisma metodes, bet pēc principa, ka starp krāsām ir savas saskaņošanas principi jeb krāsu harmonija, kas variē ar izmantoto krāsu, krāsu skaitu un kontrasta līmeni. Izšķir: monohromo krāsu shēmu, pretkrāsu shēmu, dalīto pretkrāsu shēmu, dubultā –dalīto krāsu shēmu, analogo krāsu shēmu un triādes krāsu shēmu.

Vizuālā komunikācija

Grafikas dizains mūsdienās ir kļuvis par tik lielu mūsu dzīves sastāvdaļu tā, ka mēs nevaram iedomāties pasauli bez tā.

 Sākumā dizaineri bija mākslinieki, kuri ieskicēja formas un konceptus, kas balstās uz pašreizējām tendencēm, piemēram, moderna grafiskā dizaina kustību. Tā kā nozare kļuva fundamentāli saistīta ar tehnoloģijām un sāka attīstīties inovatīvi rīki, grafikas dizaina joma ir sākusi attīstīties.

Vienkāršā nozīmē, grafiskais dizains ir ideju, attēlu un tekstu apvienošanas māksla, kas iesaistās un informē auditoriju. Tas ir par saziņu ar visu attēlu palīdzību. Kā vizuālās komunikācijas veids, grafiskā dizaina vēsture attīstās tāpat kā cilvēka komunikācija: turpina mainīties un attīstīties laika gaitā. Jo vairāk grafiskā dizaina uzņēmumi uzzina par cilvēka psiholoģiju, klientu uzvedību un vides tendencēm, jo ​​vairāk mainās dizaina māksla.